Sporta skola vakar


Ieskats Jūrmalas Sporta skolas vēsturē.

1953. gads – Rīgas Jūrmalā tiek dibināta 2.Rīgas pilsētas bērnu sporta skola, kurā darbojas: sporta vingrošanas, tenisa, vieglatlētikas, riteņbraukšanas, slēpošanas, peldēšanas nodaļas.

Šo  gadu laikā Jūrmalas sporta skola ir mainījusi nosaukumus un laika gaitā ir darbojušās dažādas sporta veidu nodaļas: šaušana, airēšana, basketbols, futbols, bokss, džudo, galda teniss, burāšana, hokejs, mākslas vingrošana, volejbols, handbols, orientēšanās.

Sporta skolas vadības grožus turējuši daudzi prasmīgi direktori

Pirmais skolas direktors Teodors Vilemsons  1953 – 1955, Roberts Veidemanis 1955 – 1959,Arvīds Kempels 1959 – 1964, Zigurds Miķelsons 1964 – 1982, Voldemārs Zūbergs 1982- 1986, Raisa Kraukste 1986-2015, Vairis Ļaudams 2015.

No 2015. gada Jūrmalas sporta skolu vada Sandis Bērziņš

Viens no pirmajiem sporta veidiem Jūrmalas Sporta skolā bija sporta vingrošana. 1953. gadā Viktorijas ielā 33 bija stacionārā sporta vingrošanas zāle, kurai bija liela popularitāte gan meiteņu, gan zēnu vidū. Daži bijušie audzēkņi līdz šim atceras šo sporta zāli, kur viņi iesāka savas sporta gaitas. Pirmā trenere Zigrīda Lenspelniece sagatavoja daudzus sporta meistarus un kandidātus: Marutu Liberti, Larisu Karukovsku- Orlovu, Tatjanu Tretjakovu, Mārīti Tirzīti, Tatjanu Kondratjevu, Tatjanu Petrovu. Trenere Zigrīda Lenspelniece trenēja arī  izlases komandas dalībnieces, ar savu piemēru iedvesmoja arī savas audzēknes turpināt veltīt sevi sporta vingrošanai, iestājoties augstskolā un iegūstot trenera specialitāti. Likvidējot sporta zāli 1993. gadā sporta vingrošana vairs nebija Sporta skolas sporta veidu sarakstos.

Lielu ieguldījumu darbā ar vingrotājām sniedza arī akrobātikas treneris Mintauts Vārna. Pirmos gadus, strādājot par treneri, Mintauts parādīja sevi arī kā zinošs speciālists izglītības jomā un 1957. gadā viņš sāka strādāt kā mācību daļas vadītājs. 40 gadu garumā  Mintauts Vārna bija padomdevējs treneriem, vienmēr atrada uzmundrinošus vārdus audzēkņiem. Par savu ieguldījumu jaunatnes sporta attīstībā Mintauts Vārna bija apbalvots ar nozīmi „Teicamnieks izglītības darbā”.

65 gados Jūrmalas sporta skolā darbojušās 22 sporta veidu nodaļas.

Basketbols. Jūrmalas Sporta skolā basketbola nodaļa tika atvērta 1959 gadā, jaunie basketbolisti sporta veida ābeci apguva skolas direktora un trenera Arvīda Kempeļa vadībā. Aizvadītajos gados ar jaunajiem basketbolistiem ir strādājuši Oļģerts Mentelis, Ilmārs Pirtnieks, Dace Pētersone, Ainārs Zvirgzdiņš, Agita Kausa, Ilze Ieviņa, Aija Tunce, Kristaps Petrovs, Mudīte Zandere. Savu varēšanu izlašu komandu sastāvos ir apliecinājuši Inese Goldberga, Ligita Ķirse, Ieva Tāre, Ilze Auziņa, Guntis Lukševics, Igors Ludboržs, Ojārs Kehris, Jānis Ruksis, Artūrs Sproģis, Jānis Butāns, Mārtiņš Meiers. Patlaban Jūrmalas Sporta skolas basketbolistus trenē Ludmila Butāne, Mārtiņš Liepa, Andris Steļmahs, Kaspars Bože, Rihards Ošups. Savas prasmes, iemaņas šajā dinamiskajā, daudzpusīgajā sporta veidā pilnveido vairāk kā 160 Jūrmalas audzēkņi dažādās vecuma grupās. Jaunie basketbolisti ar panākumiem piedalās Latvijas Basketbola līgas, Latvijas Jaunatnes basketbola līgas, Amatieru basketbola līgas, Jūrmalas pilsētas un dažāda līmeņa starptautiskās sacensībās.

Burāšana. Karaliskais sporta veids – tas prasa izcilas prāta spējas, augstas prasības pret sevi un spēju uzņemties atbildību. Burāšana iemāca mērķtiecīgu darbību, norūda raksturu. Šis sporta veids prasa daudzpusīgu sagatavotību, pie tam nav nepieciešams pārspīlēti attīstīt kādas konkrētas fiziskās īpašības. Ir jāspēj domāt gandrīz kā šahā, paredzēt vēju un paredzēt  pretinieka rīcību. Tiek attīstītas tādas fiziskās īpašības kā spēks, izturība, koordinācija, kā arī gribasspēks, pašpaļāvība un atbildības sajūta.Burāšana – nav tikai sports, tā ir draudzība, romantika, tā ir esamība uz ūdens un gaisa robežas, cīņa ar stihiju un savām bailēm, tā ir ticība sev, tas ir dzīvesveids. Jūrmalas Sporta skolā burāšanas nodaļa  pastāv no 2009.gada. Treneru Ināras Ailes un Jura Aiļa vadībā audzēkņi ne tikai trenējās, bet arī piedalās dažāda mēroga sacensībās izcīnot godalgotās vietas.

Handbola darbība Jūrmalas pilsētā aizsākās 1958./59. mācību gadā – sporta skolotāja Līgoņa Zatlera vadībā Ķemeru vidusskolā. Handbola nodarbības varēja organizēt tikai āra apstākļos: tautas bumbas spēlē tika iekļauti jauna sporta veida, handbola, elementi. Pats jaunais skolotājs Līgonis kopā ar bērniem spēlēja handbolu, lai pilnveidotu meistarību. Jau 1960. gadā pirmajā pionieru spartakiādē gan meitenes, gan zēni izcīnīja pirmās vietas. Handbols turpināja attīstīties Ķemeru vidusskolā, bet 1963. gadā handbols savu vēsturi iesāka Jūrmalas Sporta skolā. Meiteņu komandas trenē Līgonis Zatlers, bet no 1964. gada zēnu komandas uzsāk trenēt Rūdolfs Mellers. 1974. gadā Pumpuros tika uzcelta jauna sporta zāle un handbols pārvietojās no Ķemeriem uz Pumpuriem. Turpinot savu treneru gaitas par treneriem Sporta skolā strādāja bijušie Rūdolfa Mellera  audzēkņi Andris Ulāns  un Aleksejs Ļeonovs.

Pārtraukums handbolā no 1999.gada līdz 2002.gadam, kad handbols uzsāka savu atdzimšanu un treneriem Rūdolfam Melleram un Mārim Meieram viss bija jāsāk no „0”. 2009. gadā darbu uzsāk vēl viens jaunais treneris Juris Moisejevs. Pateicoties treneru un audzēkņu neatlaidīgam darbam handbola komandas sasniedz tādu līmeni, lai piedalītos  Latvijas Republikas mēroga sacensībās un izcīnītu godalgotās vietas.

Handbols ir populārs ne tikai jaunatnes vidū.  Apbrīnas vērta ir  uzticība savam  sporta veidam 36 gadu garumā:  Jūrmalas Sporta skolas 1968. gada dzimušie audzēkņi   līdz šim turpina trenēties un piedalīties kā veterānu komanda Latvijas un Baltijas Valstu sacensībās.

Hokejs – īstu vīru spēle. Jūrmalā  hokeja attīstība sākās līdz ar Majoru  mākslīgā ledus laukuma izbūvi. Redzot lielo bērnu un jauniešu interesi par šo sporta veidu 2010. gadā Jūrmalas Sporta skolā tika atvērta hokeja nodaļa. Par treneri sāka strādāt pieredzējušais hokeja speciālists Vladimirs Golovkovs. Jau pirmajā sezonā Jūrmalas jaunie hokejisti ar atzīstamām sekmēm piedalījās Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja meistarsacīkstēs, kā arī vairākos turnīros Latvijā un ārpus tās robežām. Pieaugot bērnu interesei par hokeju, Sporta skolā tika pieaicināti jaunie speciālisti – Zigmārs Strauss. Sporta skolā ar bērniem arī strādā pieredzējušais Latvijas hokeja treneris Edmunds Vasiļjevs. Šogad Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja meistarsacīkstēs dažādās vecuma grupās jau piedalās 3 Sporta skolas komandas.

Mākslas vingrošana – 1957. gada oktobrī jaunā trenere Baiba Kaimiņa Jūrmalas Pionieru namā atjaunoja mākslas vingrošanas pulciņu. Kopš 1972. gada, pateicoties treneres audzēknēm – Natālijas Ķīses-Maculēvičas un Līgas Kalniņas sportiskajiem sasniegumiem PSRS čempionātā, mākslas vingrošanas nodaļu pievieno Jūrmalas Sporta skolai.

Baibas Kaimiņas darbu turpina viņas audzēknes Natālija Maculeviča, Zoja Stepanova, Natālija Demčenko, Ilvija Jāpiņa un treneres Tatjana Petrova, Olga un Inga Timofejevas, horeogrāfe – Ināra Meļņičenko.

Jūrmalas Sporta skolas audzēknes izcīnījušas godalgotas vietas PSRS čempionātos, daudzkārtējas Latvijas Republikas čempionēs un Latvijas kausa ieguvējas. Saņēmušas atzinību Pasaules un Eiropas čempionātos, dažādu starptautisko sacensību godalgoto vietu ieguvējas. Īpaši jātzīmē Ingu Bomīte- Emuliņu, Nadeždu Gromovu, Inesi Medvedsku, Daci Vendi. Kā arī Dzintra Jurgelāne, Liene Kaimiņa, Natālija Andrejeva, Sandra Zeltiņa, Sabīne Krima, Inga Maculēviča, Aelita Rostokina, Ieva Mālmane, Ieva Dzērve, Darja Medjuho, Dana Morozova, Vladislava Morozova, Natālija Kapustinska, Elīna Kapustinska, Elza Steļmaha, Annija Glaudāne.

Vieglatlētika ir sporta veidu kopums, kurā apvienotas vairākas skriešanas, lekšanas un mešanas disciplīnas. Tā tiek uzskatīta par visu sporta veidu karalieni.

Jūrmalas Sporta skolā vieglatlētika ir bijusi no tās dibināšanas, trenera Egona Vecvērdiņa vadībā līdz 1959.gadam. Pēc tam vieglatlētikai iesākās miega periods.

Sākot ar 1998. gadu vieglatlētika Jūrmalas Sporta skolā atdzima. Darbu uzsāka treneris Andis Austrups. Andis apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi  „Par nopelniem Olimpiskajā kustībā”. 2012. gadā saņēma Eiropas vieglatlētikas asociācijas balvu „Labākais treneris”. Vieglatlētikā šobrīd darbojas arī treneri Adrija Muša,  Nataļja Čakova, Anatolijs Titovs, Aleksandrs Titovs, Jeļena Titova.

Jūrmalas Sporta skolas vieglatlēti dažāda mēroga sacensībās izcīna godalgotās vietas, bet mūsu Sporta skolas lepnums nenoliedzami ir daudzcīņniece  Laura Ikauniece, Londonas Olimpisko spēļu 9.vietas ieguvēja, Pasaules čempionāta 11. vietas ieguvēja, Pasaules Universiādes vicečepmione, Rio olimpiādē Laurai augstā 4. vieta.

Volejbols Vienlaikus ar Jūrmalas Sporta skolas dibināšanu 1953. gadā tika veidota ari volejbola nodaļa kura darbojās tikai 6 gadus. Pirmais mācību daļas vadītājs Gunārs Grīnfelds bija arī volejbola treneris. Volejbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem. To aizrautīgi var spēlēt gan sporta zālēs, gan atklātos laukumos. Interese par šo spēli saistīta ar tās dinamisko, spraigo un emocionālo raksturu. Tas ir kombinacionāls sporta veids, kur katram spēlētājam ir sava noteikta vieta laukumā. Un sākot ar 2010. gadu volejbolam atkal tika ievēlēta kā katram spēlētājam sava noteikta vieta Jūrmalas Sporta skolā. Par treneri sāka strādāt Aleksandra Tihovska, aizraujot ar volejbola spēli gan meitenes, gan zēnus.

  1. gadā tiek pievienota JSS arī daiļslidošana. Par trenerēm strādā Galyna Iefremenko un Svetlana Šarigina. Jaunie daiļslidotāji ar labām sekmēm startē gan valsts, gan starptautiskajās sacensībās.
  2. gadā Jūrmalas Sporta skolā notiek reorganizācija un tiek pievienots Jūrmalas Sporta centrs. Līdz ar to Sporta skolas kolektīvs palielinās un pievienojas tādi sporta veidi, kā regbijs futbols un peldēšana.

Peldēšanas attīstība Jūrmalā uzplauka ar 2001. gada 1. martu, kad tika dibināta Jūrmalas Peldēšanas skola. Kopš 2015. gada peldēšana ir Jūrmalas Sporta skolā, kur patlaban gan profesionālas ievirzes grupās, gan interešu izglītības grupās trenējas vairāk kā 800 jaunie peldētāji. Ar peldēšanu sporta skolā interešu izglītības grupās var sākt nodarboties no 3 gadiem un profesionālās ievirzes grupās var sākt nodarboties no 6 gadiem. Peldēšanā JSS strādā 11 treneri no tiem Vecākais treneris Aleksejs Ļeonovs un treneri Tatjana Ļeonova, Sandra Gosa, Tatjana Vidricka, Nataļja Kulmanakova, Ņikita Kudrjašovs, Vladlens Žarinovs, Mihails Otroško, Irina Boitmane, Leonīds Usovs, Aleksandrs Ļivašovs.

Peldēšanā labākie sasniegumi ir Arinai Baikovai trenere Tatjana Ļeonova.

Futbola attīstība Jūrmalā pastiprināti sāka attīstīties līdz ar Stadiona Sloka uzcelšanu 2005. gadā. Tika nodibināta Futbola skola. Vēlāk futbola skolu pievieno peldēšanas skolai, pēc tam 2015. gadā Sporta centru pievienoja Jūrmalas Sporta skolai. Tagad Sporta skolā strādā 7 futbola treneri no tiem vecākais treneris Nikolajs Kulmanakovs un treneri Andis Kronis, Mihails Poļakovs, Aleksejs Dmitrijevs, Aleksandrs Briļs, Jevgēnijs Smirnovs un vārtsargu treneris Viktors Družiņins. 2018. gadā Sporta skolā trenējas jau vairāk kā 200 jaunie futbolisti, ir izveidota laba futbola struktūra ar vienotu futbola metodiku.

Regbijs Regbija pirms sākumi Jūrmalā meklējami 2013. gadā, kad tika noformēta pirmā interešu izglītības grupa Jūrmalas sporta centrā, kuru trenēja Kristiāns Avotiņš. No 2015. gada septembra regbijs atrodas Jūrmalas sporta skolas paspārnē. Šo gadu laikā ir gūti vērā ņemami rezultāti: 2013. gadā ar U13 vecuma grupu izcīnīts Latvijas čempiona tituls, 2014. gadā U15 grupā 2. vieta un uzvara pludmales čempionātā, 2015. gadā zelts Latvijas čempionātā U15 grupā, sudrabs Latvijas Jaunatnes olimpiādē un godalgotas vietas starptautiskās sacensībās. Pēdējos divos gados iegūtas medaļas dažādās vecuma grupās Latvijas čempionātos, regulāri plūkti lauri pašmāju pludmales turnīros, kā arī 15 sporta skolas audzēkņi ir pārstāvējuši Latvijas izlases U18 un U20 vecumos. Tagad ar Jūrmalas jaunajiem regbistiem strādā Oļegs Voroņins, Guntis Strods, Stefānija Dzene, un Einārs Zods.